1												2		3
						4																					5
																				6			7
														8
									9
											10																			11			12
																	13					14			15
		16											17
								18
		19		20																								21
								22
																			23
						24
												25										26
										27				28
	29
									30																	31
	32		33
																		34
															35																36
					37																		38
																						39
													40
									41
																									42
								43
44																					45
																			46
						47
																		48
			49
																				50

Horizontāli 4. Psiholoģija, kas pievērš uzmanību vecāku un bērnu attiecībām, audzināšanas metodēm, partnerattiecībām un citiem jautājumiem. 7. Kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi. 8. Priekšstats par dvēseles piemītību priekšmetiem un dabas parādībām. 15. Speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijas zinātnēs, kas palīdz cilvēkam risināt psiholoģiska rakstura problēmas. 16. Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa. 17. Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei. 18. Garīgo spēku koncentrācija un vienlaikus fiziska relaksācija. 22. Psiholoģija, kas pēta izmaiņas cilvēka psihē un uzvedībā visas dzīves garumā. Nozares ietvaros tiek izdalīta bērnu, pusaudžu, pieaugušo un vecu cilvēku psiholoģija. 23. Psiholoģija, kas pievēršas mācību procesa un dažādu mācīšanās īpatnību un grūtību izpētei dažādos vecumos. Pēta arī skolēnu un skolotāju mijiedarbības aspektus, klases psiholoģisko klimatu, vecāku un skolas sadarbības iespējas. 26. Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei. 28. Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā. 29. Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni. 30. Teorētiski un metodoloģiski pamatots psiholoģisko metožu kopums,kurš nodrošina uvedību 34. Skaidra uztvere 37. Negatīva nākotnes prognozēšana 39. Zinātnisks pieņēmums kādas parādības izskaidrošanai. 41. Vispārējas profilakses nozare,kas aptver pasākumus psihisko slimību novēršanai 42. Seksuāla mijiedarbība ar tuvākajiem radiniekiem. 44. Novecojis depresijas apzīmejums 46. Šī psiholoģijas virziena pārstāvji pēta galvenokārt apziņas un bezapziņas attiecības. 48. Psiholoģija, kas pēta cilvēku izturēšanos organizācijās, personāla atlases un izvietošanas, kā arī organizāciju pilnveidošanas jautājumus. 49. Atsevišķa dabas būtne. 50. Vadošā psihes instance,kas nodrošina cilvēka lēmuma pieņemšanu.

Vertikāli 1. Organisma reakcija vai darbība, kas rodas organismam mijiedarbojoties ar apkārtējo visi 2. Psihoanalīzē — hipotētiska psihiska enerģija (Freida traktējumā seksuāla, Junga u. c. vēlāko psihoanalītiķu traktējumā — jebkura). 3. Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi. 4. Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības. 5. Psihisks un fizisks nespēks. 6. Atmiņas traucējums, ko izraisa fiziskas traumas, slimības, narkotiku lietošana, vai psiholoģiska trauma. 9. Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā. 10. Psiholoģija, kas pēta cilvēka informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības. 11. Psiholoģija ar plašu nozari, kas pēta cilvēkus ar psiholoģiskiem un uzvedības traucējumiem, analizē viņu psiholoģiskās īpatnības un meklē efektīvas rehabilitācijas iespējas. Bieži strādā arī slimnīcās. 12. Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem. 13. Individualizētas uzmanības izrādīšana pret cilvēku. 14. Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību. 15. Psiholoģija, kas pēta cilvēka personības veidošanos un to ietekmējošos faktorus. 19. Viens no cilvēka psihes uzbūves strukturālajiem komponentiem Z. Freida psihoanalīzes teorijā; pārstāv sirdsapziņu un morāli, kā arī ideālus. 20. Psihisks izziņas process, kas nodrošina īstenības priekšmetu un parādību atveidojumu apziņā, to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne. 21. Psihoanalīzē — vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā. 24. Pārejoša uzbudināto smadzeņu centru vadošā struktūra 25. Ārsts ar medicīnisko izglītību, specializējies psihisku slimību un traucējumu ārstēšanā, nosaka diagnozi un ar medikamentu palīdzību ārstē, piemēram, šizofrēniju, depresiju, mānijas, baiļu vai uzmācību neirozes un citas slimības. 27. Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes. 31. Speciāli paņēmieni ,kas izveidoti,lai ietekmētu cilvēka jūtas,pārliecību. 32. Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums. 33. Indivīda vai sociālās grupas aktīva pielāgošanās sociālajām prasībām, morāles likumiem utt. 35. Vienlaikus vairāku simptomu rašanās,saslimstot ar noteiktām slimībām. 36. Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. 38. Viens no virzieniem uzvedības psiholoģijā, kas ignorē apziņu, bet par galveno savas pētniecības objektu uzskata ārējos kairekļus un reakciju uz tiem. 40. Psiholoģija, kas pēta indivīda un sabiedrības savstarpējo mijiedarbību, dažādu attieksmju, stereotipu, aizspriedumu veidošanos, cilvēku savstarpējo komunikāciju, uztveri utt. 43. Psiholoģija, kas māca par vispārējām psihes likumsakarībām, principiem; pētīšanas metodēm. Tā ir teorētiskā bāze; visu pārējojo psiholoģijas nozaru pamats. 45. Specifiska kontakta zona starp neironiem. 47. Uzmācīgas bailes, kas attīstās dažu psihožu gadījumā.