Horizontāli 2. Iegādāta slimība, kas rodas pieaugušā vecumā un vecumdienās. Nāk no latīņu vārda "ārprāts" 5. Argumentēšanas metode, kurā jaunu nostāju iegūst loģiski no vispārīgiem noteikumiem līdz konkrētiem secinājumiem. 7. Psihiski traucējumi, kuru laikā pacients zaudē iespēju pašiem uztvert. 9. Nosacījums, kas ir pretējs eiforijai, kurā cilvēks ir pārmērīgi aizkaitināms, parāda naidīgumu pret citiem. 10. Psihiska parādība, kas izraisa deviantas uzvedības veidošanos, kuras mērķis ir indivīda, sociālās un dabiskās vides iznīcināšana. 14. Traucējumi, kas izpaužas kā grūtības apgūt burtu, kā arī tieši kļūdas, kuras pacients parāda, rakstot. 15. Negatīva stresa forma, destruktīvs process, kas pasliktina psihofizioloģisko funkciju gaitu. 16. Psiholoģiskās aizsardzības metode, kas sastāv no tā, kā cilvēks uztver notiekošo kā kaut ko tādu, kas raksturīgs ārējam. 17. Īslaicīgi dominējošā refleksu sistēma, kas šobrīd ietekmē nervu centru darbību un tādējādi dod noteiktu orientāciju uz izturēšanos.

Vertikāli 1. Subjekta gatavība, nosliece uz uzvedības aktu, rīcību, rīcību, to secība. 2. Uzvedība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā noteiktajiem morāles un juridiskajiem standartiem. "Savvaļas flekss", kas nedod labumu citiem. 3. Ārējās pasaules uztveres pārkāpums. Traucējums realitātei. 4. Psiholoģijas doktrīna, kas izskaidro loģiskās attiecības starp mentālajām parādībām un faktoriem, kas tās rada. 6. Traucējumus, kas izpaužas lasīšanas prasmju pārkāpums. 8. Vīrieša klīniskais stāvoklis, kam raksturīga vēlme pēc pastāvīgas partnera maiņas un nespēja redzēt vīrieša un sievietes attiecībās neko citu kā tikai miesas aspektu. 10. Zinātne, kas nodarbojas ar bērnu ar psihofizioloģiskām īpašībām izglītību un audzināšanu. "Defekts" + "zinatnē" 11. Izrunu traucējumi sakarā ar nepietiekamu runas aparāta inervāciju smadzeņu priekšējās un subkortikālās daļas bojājumos. 12. Cilvēka emocionālais stāvoklis, kurā viņš piedzīvo ilgas un izmisumu. Tur cilvēki visbiežāk iekrīt pēc šķirtšanu ar savam mīļai draudzenei. 13. Apziņas pārkāpums, izkropļots realitātes atspoguļojums, ko papildina halucinācijas, delīrijs, motora uzbudinājums. 15. "Desensibilizācija Izpēte ar Acu Kustību". Psihoterapijas metode, kas izstrādāta pēctraumatiskā stresa traucējumu ārstēšanai, ko izraisa stresa gadījumi; piemēram, vardarbība vai dalība karadarbībā.